29 septembris, 2010

Evas vārda diena


9. septembris

Viss sākās ar kādu zvanu no draudzenes (Madaras), kas nedēļu pirms manas vārda dienas piezvanīja, lai pajautātu kā un kur svinēsim. Es teicu, ka neko negribu svinēt, jo Kanādā jau neviens vārda dienas nesvin! Viņa uz to tikai atteica, ka viņa vienalga nākšot ciemos.... Pajautāju Valdim – viņš arī saka, ka noteikti jāsvin. Vēl šaubījos. Apzvanīju dažas draudzenes, visas brīvas, tad nu nolēmu, ka varam jau nedaudz pasēdēt.... Izsūtīju ielūgumus visiem ap 11 vakarā ar uzaicinājumu uz nākamās dienas pasēdēšanu. Un, kad pēkšņi man iešāvās brilliant idea! Nolēmu – neviens nerīko man pārsteiguma ballīti, tad uzrīkošu to saviem viesiem ;)! Tā, nu 3 h laikā izveidoju scenāriju, izdomāju dekorējumus, spēles, nepieciešamo lietu sarakstu. Nākamajā rītā ieskrēju dažos veikalos un tad gatavojos pasākumam. Gala rezultāts izskatījās šādi:
Ar pirmo ciemiņu:
 
Varbūt uzreiz nav skaidrs, ko es ar to biju domājusi, tad nu pateikšu priekšā – tas bija Baiļu faktora tusiņš. (Baiļu faktors – TV spēle, kurā cilvēki sacenšas viens pret otru, ēdot dažādas visai pretīgas lietas, piemēram, tarakānus u.c. zvērus, un visādi citādi mēģinot viens otru pārspēt gan fiziski, gan garīgi, gan izturīgi (domāts –uz izturību) – Red. piezīme) Jā, arī viesi bija šokā, kad to uzzināja. Tad nu visi tika sadalīti divās komandās (sarkanā un zilā), katrā pa 5 cilvēkiem.
Komandu dalīšana
Pirmais uzdevums bija vairāk iesildīšanās uzdevums jeb pareizāk sakot es negribēju, lai visi uzreiz aizskrien prom no bailēm ;). It kā viegls uzdevums izvērtās visai smieklīgs – bija jāizveido dzīvnieciņš no balona, par ko varēja dabūt 2 punktus – komanda, kas ātrāk uztaisa dzīvnieciņu un dabīgāks pēc izskatās dzīvnieciņš.
Pūtēji

Abus punktus ieguva sarkanā komanda, uztaisot visai labu gliemezīti. Nākamais uzdevums nav tik interesants, lai to aprakstītu, tāpēc ķeršos klāt ēšanas daļai. Katram komandas dalībniekam bija k-kas jāēd un sacentās ar otras komandas dalībnieku.
Pirmie 2 dalībnieki dzēra asiņaino mēriju uz ātrumu, taču, lai kā biju centusies to uztaisīt asu, abu komandu dalībnieki, pajautāja, vai var vēl tādu dabūt. Otrajā roundā sacentās Ieviņa pret Madaru un, kad izvilku olas, sākās visskaļākā vaimanāšana. Smieklīgi, jo cilvēki jau neklausās noteikumos tikai šausminās par faktu, ka būs jāēd olas!!! Kad nu es viņas beidzot varēju pārbļaut, tad beidzot paskaidroju, ka katrai būs divas olas, kas ar salmiņu jāpārsūc no bļodiņas glāzītē:

Kā vēlāk noskaidroju vakara iecienītākais uzdevums bija šāds – sacentās Andris (mūsu roommate) pret Edvardu, kurš ir arī tēvs (šis ir ļoti svarīgs fakts). Viņiem bija noteikums, ka jāēd uz ātrumu. Un tad es ienesu vkatram pa pamperam, kurus atverot, pavērās brūns skats.... Protams, cilvēkam, kas reāli šādus skatus dzīvē jau redzējis, bija ļoti grūti saņemties, lai sāktu vispār ēst un vēlāk teica, ka tagad viņam būšot reāla trauma ! :)! Atklāšu noslēpumu - tas bija šokolādes pudiņš. Tomēr viņš godam nopelnīja vēl vienu punktu savai komandai. 
Kam lielāka mute, tas uzvar – saucās nākamais uzdevums, kur abu komandu dalībniekiem bija jāsaliek cik daudz olīvas mutē var ielikt un tad jāskaita cik to bija. Šeit pavērās skati cienīgi Baiļu faktoram:

Nākamais bija visasiņainākais uzdevums – jo katrai komandai bija jāizdzer uz ātrumu asins maisiņš. Šeit, nu vampīrs Kristaps vinnēja (zilā komanda), bet abi, asins sūcēji sūdzējās, ka tās esot pārāk saldas un dabūja nelielu palīdzību no pārējās komandas! 

Citronu daiviņu turēšana mutē: katram bija jāiztur vismaz 2 minūtes, izturēja visi!
Ar sushi kociņiem katram komandas dalībniekam bija jāizvelk 8 mazas melnas skudras no šokolādes pudiņa. Bija grūtāk nekā izklausās!
 
 
 Viens no komandas dalībniekiem tika saslēgts ar slēdzeni, paērējiem bija jāmeklē pareizā atslēga, lai to atslēgtu. Nevisai patīkamā masā tika iemaisītas 10 atslēgas, no kurām 2 bija īstās, abas komandas jau pašā sākumā izvilka pareizās atslēgas, bet mēģinot atslēgt pēc iespējas ātrāk, nespēja atslēgt slēdzeni un turpināja slēgt ar nākamo atslēgu, līdz kamēr izvilka visas atslēgas un tad sāka domāt, ka k-kas nav kārtībā.
 
Kad visi uzdevumi bija galā, žūrija saskaitīja punktus:


Mam, es jau zinu, ko tu tagad padomāji! ;)


Un galarezultātā sarkanā komanda vinnēja ar 3 punktu pārsvaru, kaut arī zilā komanda mēģināja piekukuļot žūriju, noviltot rezultātus un visādi citādi iebilst, ka žūrija esot negodīga, tomēr uzvarēt var tikai viena komanda. Toties pie balvas tika visi, pat žūrija:

Paparazzi vēl piefiksēja visai pikantus kadriņus: 
BRĪDINĀJUMS: Neko no lasītā mājās neatkārtot, visi uzdevumi var būt bīstami jūsu veselībai!!!!

Autors: Eva

19 septembris, 2010

The Amaizing Geo-Race

Datums: 28/08/10

Daudzi drošvien esat redzējuši tv šovu - "neprātīgais skrējiens pēc miljona", kur vairākas komandas skrien, brauc, lido un tamlīdzīgi ar mērķi būt pirmajiem kautkādā konkrētā punktā un beigās saņemt naudas balvu. Tā nu arī mūsu brīnumainais hobijs "Geocaching" mums piedāvāja līdzīgas dārgumu medības. Balva gan nebija miljons, bet gan gandarījums par to, ka esam piedalījušies, daudz jauna redzējuši un darījuši.

Sākumā Evai bija jāpārvar šķēršļu josla gaisā...

kad šķēršļu josla pārvarēta dabūjām koordinātes uz nākamo punktu, kur mums bija jāsaliek puzle lai varētu atkal virzīties tālāk...

Tad mēs mazliet apmaldījāmies un beigās nokļuvām klinšu kāpšanas centrā, kur vienam no mums bija jākāpj sienā. Tas kāpējs nebiju es jo mani taupīja ūdens uzdevumiem, un kāpa mūsu kanādiešu draugs Francis.

Bet es tak mierā nevarēju nosēdēt un pakāpelēju tā pat...

Pēc kāpelēšanas dabūjām koordinātes un braucām tālāk...
Satriecoši skati... 

Tā nu mēs paciemojāmies arī tādā, kā mini zoodārzā kur redzējām dažus zvērus...
 
 

Pēc šī punkta nokļuvām kukurūzas labirintā, no kura varēja izkļūt atbildot uz jautājumiem, kuri paslēpti labirintā...


Meklējam izeju...

Kamēr es un Francis bijām pazuduši kukurūzas labirintā, tikmēr Eva dzīvojas pa saulespuķēm...



Kukurūzas labirintā uzzinājām nākamo punktu, kurš bija ūdens atrakciju parkā! :) 
Tā kā es tiku taupīts ūdens uzdevumiem tad nemaz nebiju bēdīgs redzot šo! 
Tā nu es un Eva pašļūkājām pa kalniņiem...  
 

Un dabūjām koordinātes nākamajam uzdevumam kurš mums gāja diezgan lēni, jo neviens no mums nebija tāds īsts golfa spēlētājs. Es izmēģinājos, Francis izmēģinājās - dabūt bumbiņu aplī pie karodziņa un kautkā mums tas arī izdevās, bet negāja viegli...
 


 Tad atzīmējāmies vel dažos punktos, no kuriem vienā bija jādzer ledus dzēriens ar kautkādu nesevišķi garšīgu garšu. Man tika šis uzdevums un tas saucās "Brain freeze" (smadzeņu sasaldējums). Kapēc? Tapēc, ka ātri dzerot sasaldēto dzērienu var atsaldēt smadzenes, kas ar mani nenotika, bet, kad tas notiekot tad itkā esot stipras sāpes smadzenēs un tas viss tikai no aukstuma. Žēl, ka man nesanāca atsaldēt! Laikam jau, ja ir atsaldētas smadzenes, tad vel vairāk nevar atsaldēt! :D
  Vel vienā uzdevumā bija jāēd vistas kājiņas ar daudz aso mērci. Bet nu nebija asas, vismaz Francim, kuram tika šis uzdevums. :) 

Un tad pēdējā uzdevumā bija jāsaskaita visādas lietas un jāatrod dažādas vietas vienā tūristu kūrortā pie ļoti skaista ezera...


Kur es arī dabūju papeldēties, bet nu šeit ūdens gan bij auksts. 
Laikam tapēc ka tas nāk no sniegotajiem kalniem.
Jā! Jā! - tā galvele pie baltās bojas ir mana. 
Tur bija jāatrod lēpnis, kas paslēpts zem ūdens, bet tā kā man nebija brilles tad neizdevās atrast... 


Un te jau gala punktā...
Ieradāmies 19. komanda no 24. Nekas spīdošs, bet gan jau nākamgad būs labāk... 


 

Kā jau bildēs var redzēt, tad netikai jaunie piedalījās, bet arī vecāka gadu gājuma cilvēki. 
Beigās mūs vel sagaidīja ar siltām pusdienām/vakariņām un katrs vel dabūjām pa balvai loterijā, tā, ka neaizgājām ne ar tukšām rokām ne arī tukšiem vēderiem. Viss bija tā, kā pienākas! ;) 
Varējām arī padalīties pieredzē ar citiem geocacheriem un pastāstīt, kā mums Latvijā slēpņi saslēpti un cik interesanti tur viss notiekas, par ko viņi brīnijās... 

Tāds nu mums bija vel viens jauks pasākums šai 2010. gada vasarā!!

 


12 septembris, 2010

Tofino - Skatamies vaļus, roņus un sērfojam...

Nu ko - beidzot atkal mazliet laiciņš kautko uzrakstīt un šoreiz izvēlējos stāstu par to kā braucām mazā atvaļinājumā uz Tofino (Vancouver island) sērfot un skatīties vaļus!

Te dažas bildes un komentāri:

Mūsu mašīna ar dēļiem uz jumta pludmales stāvvietā...

Viena no pludmalēm - Long beach 

 Gatavi sērfošanai...
Hidras nepieciešamas jo ūdens okeānā auksts.

Apmācu Evu sērfošanā... 
Arī citi mācās...

Mūsu pludmale ar labiem vilnīšiem priekš mācīšanās...

Sērfojam...
Un te jau pēc sērfošanas...

Viena no mājiņām Tofino ciematiņā...

Skatījāmies vaļus...

Un mazliet arī redzējām!!
Labas bildes gan nesanāca bet vismaz šo asti vienreiz un muguras daudzreiz redzējām...

Mēs bijām laivā/kuģītī ar jumtu bet citi skatījās no šādas laiviņas...

Redzējām arī roņus...
Skati tādi kā raidījumos par dabu ko redzam televizorā!! :)

Un te arī jūras lauvas...

Evai šis bij ekstrēms brauciens, jo vienu brīdi palecoties uz vilņa laiva lidoja pilnībā nepieskaroties ūdenim un kad tā piezemējās,, tad likās ka pārlūzīs uz pusēm! :) Tā mēs tur lidinājāmies daudz! :)

Te bieži redzam arī jūras zvaigznes...

Un vel biežāk redzam baltgalvainos ērgļus. 
Šis žāvē lietū samirkušos spārnus...

Bet šis jau izžāvējis... :)

Mana mākslas bilde, kas tapa kad bijām atgriezušies no vaļu skatīšanās...

Saulriets okeānā...

Un te arī mēs abi...


Nanaimo baltgalvainais ērglis...

Nanaimo piekraste...

Atgriežoties no šī brauciena un esot uz prāmja, kurš veda uz Vankūveru arī redzējām ļoti skaistu saulrietu, bet tad jau abi fotoaparāti, un laptops bija miruši tā, ka bildes vairs nav! :) 

Ceru, ka drīz radīsies vēl kādi atskati uz padarīto. Mums jau sākas rudenīgā lietus sezona tā, ka iespējams būs vairāk laiks ko pavadīt pie datora... :)