Nezinu vai tapēc, ka piektdiena, vai tapēc ka olimiskās spēles tuvojas un pilsētā jau sabraukuši viesi, bet pēc nostrādātās nakts maiņas, kura beidzās divos naktī, kafenē es braucu mājās ar autobusiem, un biju šokā ka tie ir TIK pilni. Vienā autobusā kurš naktīs kursē ik pa puss stundai, netika iekšā cilvēki. Es biju pēdējais, kurš iespraucās... (Tapēc ka tik tievs laikam! :D ) Kad tiku iekšā redzēju ka autobus ir pilns jautru cilvēku, kuri dzied un svin. Viens čalīts ar pilnīgi nobļautu balsi izskatījās pēc veca amerikāņu jūrnieka, kurš visu laiku nu nežēlīgi skaļi dziedāja divas rindiņas no kautkādas jūrnieku dziesmas! Bij smieklīgi! :)
Pa dienu atkal dabūjām maizi no kaimiņienes - nu jau ir tā ka viņu nevar iestūķēt ledusskapī un arī mutē vairs ne!! :D Darbā vel dabūju saldējumu un hotdogu un iemācījos vienu svarīgu lietu, kuru nekad nedrīkst aizmirst:
Dienas atziņa:
Ja pavārs piedāvā ēst, tad nekādā gadījumā nevajag atteikt! Pavāri tomēr māk gatavot! :D
Dienas mirklis:
Valdi, jau kādu laiku manu panīkumu tavā blogā!! Esmu izslāpusi pēc jaunumiem :)
AtbildētDzēst