Kalni - mana pasaule...

01.10.2011.

Droši vien jau daži nojautuši, ka man ļoti iepatikušies kalni un kāpelēšana pa tiem. Tā nu es pierunāju arī Evu apskatīt manu pasauli. Kalnus, sniegu, klusumu un dabu. Tā nu salīdzinoši agri piecēlāmies un aizbraucām līdz kalnam un kā ierasts kalna apakšā stopējām. Mūs paņēma kādu 5min laikā un uzveda līdz slēpošanas kalna apakšai. Šajā kalnā esmu arī snowojis un kāpis, gan vasarā, gan ziemā tā, ka pārzinu šo kalnu kā savu kabatu! :) 

Te varat redzēt mūs abus kalna apakšā. 

Varu pateikt ka pirmie 100 metri augšup kalnā ir paši grūtākie un Eva jau gribēja atmest ar roku un kāpt lejā, bet tomēr saņēmās un pieveica šo kalnu...

Te Eva un skatiņš uz Vankūveru kautkur pusceļā uz virsotni...

 Evai augšup palīdzēja tikt arī daži draugi, kuri no aizmugures darbojās kā dzinējspēks! 

Eva varētu to spēku saukt arī par dzinējsuni! ;)

Skats uz okeānu... Interesanti ka kalna apakšā un visā pilsētā nav ne mazākās sniega piciņas.

Viss sniegs ir tikai kalna augšā...

Es un mans pagalms...

Evas dzinējspēks...

Ledus sienas...

Kalni, daba, kulusums un sniegs...

Eva pašā kalna galiņā! :)

Skats uz mūsu pilsētu...

Kalna augšā iedzērām kakao un apēdām līdzpaņemtās maizītes.

Kāpjot lejā atradām šo...

(Skats no iglas iekšpuses un griestiem)

 Eva iglā...

Es jau sajutos kā mājās...

Manas mājas ieeja...

Es un manas mājas... 

Ko gan vel vairāk var vēlēties? Svaigs gaiss, skaists skats, daba visapkārt un sniegs... 

Daudz, Daudz Sniega...

Interesanti, ka vietā,, kur atradām šo iglu bija paliekas no vel vienas iglas un vienas sniega alas. Otra igla un ala bija nojauktas/iebrucinātas, bet varēja saprast, ka kāda kompānija palikusi kalnos pa nakti. Netālu bija arī dažas sniega skulptūras. Tā, ka skaidrs - kalnos garlaicīgi NAV! :)

 

Tāds nu mans stāsts par manām sapņu mājām... :)