The Amaizing Geo-Race

Datums: 28/08/10

Daudzi drošvien esat redzējuši tv šovu - "neprātīgais skrējiens pēc miljona", kur vairākas komandas skrien, brauc, lido un tamlīdzīgi ar mērķi būt pirmajiem kautkādā konkrētā punktā un beigās saņemt naudas balvu. Tā nu arī mūsu brīnumainais hobijs "Geocaching" mums piedāvāja līdzīgas dārgumu medības. Balva gan nebija miljons, bet gan gandarījums par to, ka esam piedalījušies, daudz jauna redzējuši un darījuši.

Sākumā Evai bija jāpārvar šķēršļu josla gaisā...

kad šķēršļu josla pārvarēta dabūjām koordinātes uz nākamo punktu, kur mums bija jāsaliek puzle lai varētu atkal virzīties tālāk...

Tad mēs mazliet apmaldījāmies un beigās nokļuvām klinšu kāpšanas centrā, kur vienam no mums bija jākāpj sienā. Tas kāpējs nebiju es jo mani taupīja ūdens uzdevumiem, un kāpa mūsu kanādiešu draugs Francis.

Bet es tak mierā nevarēju nosēdēt un pakāpelēju tā pat...

Pēc kāpelēšanas dabūjām koordinātes un braucām tālāk...
Satriecoši skati... 

Tā nu mēs paciemojāmies arī tādā, kā mini zoodārzā kur redzējām dažus zvērus...

 

 

 

Pēc šī punkta nokļuvām kukurūzas labirintā, no kura varēja izkļūt atbildot uz jautājumiem, kuri paslēpti labirintā...

Meklējam izeju...

 

Kamēr es un Francis bijām pazuduši kukurūzas labirintā, tikmēr Eva dzīvojas pa saulespuķēm...

Kukurūzas labirintā uzzinājām nākamo punktu, kurš bija ūdens atrakciju parkā! :) 

Tā kā es tiku taupīts ūdens uzdevumiem tad nemaz nebiju bēdīgs redzot šo! 

Tā nu es un Eva pašļūkājām pa kalniņiem...  

 

Un dabūjām koordinātes nākamajam uzdevumam kurš mums gāja diezgan lēni, jo neviens no mums nebija tāds īsts golfa spēlētājs. Es izmēģinājos, Francis izmēģinājās - dabūt bumbiņu aplī pie karodziņa un kautkā mums tas arī izdevās, bet negāja viegli...

 

 Tad atzīmējāmies vel dažos punktos, no kuriem vienā bija jādzer ledus dzēriens ar kautkādu nesevišķi garšīgu garšu. Man tika šis uzdevums un tas saucās "Brain freeze" (smadzeņu sasaldējums). Kapēc? Tapēc, ka ātri dzerot sasaldēto dzērienu var atsaldēt smadzenes, kas ar mani nenotika, bet, kad tas notiekot tad itkā esot stipras sāpes smadzenēs un tas viss tikai no aukstuma. Žēl, ka man nesanāca atsaldēt! Laikam jau, ja ir atsaldētas smadzenes, tad vel vairāk nevar atsaldēt! :D

  Vel vienā uzdevumā bija jāēd vistas kājiņas ar daudz aso mērci. Bet nu nebija asas, vismaz Francim, kuram tika šis uzdevums. :) 

Un tad pēdējā uzdevumā bija jāsaskaita visādas lietas un jāatrod dažādas vietas vienā tūristu kūrortā pie ļoti skaista ezera...

Kur es arī dabūju papeldēties, bet nu šeit ūdens gan bij auksts. 

Laikam tapēc ka tas nāk no sniegotajiem kalniem.

Jā! Jā! - tā galvele pie baltās bojas ir mana. 

Tur bija jāatrod lēpnis, kas paslēpts zem ūdens, bet tā kā man nebija brilles tad neizdevās atrast... 

Un te jau gala punktā...

Ieradāmies 19. komanda no 24. Nekas spīdošs, bet gan jau nākamgad būs labāk... 

 

Kā jau bildēs var redzēt, tad netikai jaunie piedalījās, bet arī vecāka gadu gājuma cilvēki. 

Beigās mūs vel sagaidīja ar siltām pusdienām/vakariņām un katrs vel dabūjām pa balvai loterijā, tā, ka neaizgājām ne ar tukšām rokām ne arī tukšiem vēderiem. Viss bija tā, kā pienākas! ;) 

Varējām arī padalīties pieredzē ar citiem geocacheriem un pastāstīt, kā mums Latvijā slēpņi saslēpti un cik interesanti tur viss notiekas, par ko viņi brīnijās... 

Tāds nu mums bija vel viens jauks pasākums šai 2010. gada vasarā!!

 

Tofino - Skatamies vaļus, roņus un sērfojam...

Nu ko - beidzot atkal mazliet laiciņš kautko uzrakstīt un šoreiz izvēlējos stāstu par to kā braucām mazā atvaļinājumā uz Tofino (Vancouver island) sērfot un skatīties vaļus!

Te dažas bildes un komentāri:

Mūsu mašīna ar dēļiem uz jumta pludmales stāvvietā...

Viena no pludmalēm - Long beach 

 Gatavi sērfošanai...
Hidras nepieciešamas jo ūdens okeānā auksts.

Apmācu Evu sērfošanā... 

Arī citi mācās...

Mūsu pludmale ar labiem vilnīšiem priekš mācīšanās...

Sērfojam...

Un te jau pēc sērfošanas...

Viena no mājiņām Tofino ciematiņā...

Skatījāmies vaļus...

Un mazliet arī redzējām!!

Labas bildes gan nesanāca bet vismaz šo asti vienreiz un muguras daudzreiz redzējām...

Mēs bijām laivā/kuģītī ar jumtu bet citi skatījās no šādas laiviņas...

Redzējām arī roņus...

Skati tādi kā raidījumos par dabu ko redzam televizorā!! :)

Un te arī jūras lauvas...

Evai šis bij ekstrēms brauciens, jo vienu brīdi palecoties uz vilņa laiva lidoja pilnībā nepieskaroties ūdenim un kad tā piezemējās,, tad likās ka pārlūzīs uz pusēm! :) Tā mēs tur lidinājāmies daudz! :)

Te bieži redzam arī jūras zvaigznes...

Un vel biežāk redzam baltgalvainos ērgļus. 

Šis žāvē lietū samirkušos spārnus...

Bet šis jau izžāvējis... :)

Mana mākslas bilde, kas tapa kad bijām atgriezušies no vaļu skatīšanās...

Saulriets okeānā...

Un te arī mēs abi...

Nanaimo baltgalvainais ērglis...

Nanaimo piekraste...

Atgriežoties no šī brauciena un esot uz prāmja, kurš veda uz Vankūveru arī redzējām ļoti skaistu saulrietu, bet tad jau abi fotoaparāti, un laptops bija miruši tā, ka bildes vairs nav! :) 

Ceru, ka drīz radīsies vēl kādi atskati uz padarīto. Mums jau sākas rudenīgā lietus sezona tā, ka iespējams būs vairāk laiks ko pavadīt pie datora... :)

Olimpiskais Geo events

20. februārī  (laikā kad olimpieši sviedriem līstot cīcījās par medaļām) mums bija maza geocache sanākšana starp olimpisko ciematiņu un pilsētas centru. Tā nu satikāmies ar Vankūveras geocacheriem un papļāpājām. Bija arī viens čalītis no eiropas, tik vairs neatceros kuras valsts, bet neskatoties uz to, sanāca, ka esam no vistālākās valsts! :) 

Skats uz pilsētu...

Skats uz tiltu, un ja pievērš uzmanību tilta apakšai tad var redzēt konstrukciju, kas paredzēta lai leļautu laivām iebraukt pie olimpiskā ciemata un olimpisko spēļu norises vietām...

Eventa organizātori un daži dalībnieki...

Kā parasti ieradāmies ar nokavēšanos tapēc nesanāca iekļūt kopbildē!

Olimpiskais geocoins...

Vienritenis

Mazs atskats uz notikušo dažus mēnešus atpakaļ! ;)

Bij tāds interesants gadījums, ka man nejauši ienāca prātā iemācīties braukt ar vienriteni. Nopirkt to nav sevišķi grūti un dārgi (20 Ls). www.Craigslist.ca visu var atrast. Tā nu nopirku vienriteni un dažu dienu laikā iemācījos ar to braukt. Sākums gan nebija viegls taču ja ir laba līdzsvara izjūta tad nekas nav neiespējams! :)

Mācīties vislabāk turoties ar vienu roku pie kādas stabilas sienas vai sētas un kad jau sāk pierast pie vienriteņa tad var lēnām laisties vaļā... 

Te nu es braucu! :)

Learning How to Ride a Unicycle

Tai pat tenisa laikumā kur mācījāmies braukt uzradās arī 2 citi - dīvaina paskata vīrieši (likās, ka geji un tādi paplukuši tā ka uz bezpajumtnieku pusi vilka) un puika, kuriem bija kautkāds dīvains verķis, kas līdzinājās skeitboardam, bet atšķirība bija tāda, ka tam četru riteņu vietā bija tikai 2 un vidū bija dīvains stiprinājums kas dēlim ļāva kustēties kā čūskai. Tā nu minūtes laikā iemācījāmies braukt arī ar šo verķi! ;) Kustības gan nelīdzinās ne snowboardam ne skeitboardam, bet ja māk ar tiem abviem braukt tad nav grūti iemācīties arī ar šo! ;)

Un atkal jauna lieta apgūta. ;) 

Esmu gandarīts ka iemācījos braukt ar vienriteni! :) Ne kurš katrs ar to māk pārvietoties! Tagad gan tam nolūzis pedālis, bet gan jau sataisīšu un šad tad pabraukāšu atkal! :)

8. februāris - Latvija pārdod skrundu krieviem!!

Šodien aizeju uz darbu un skat ko raksta avīzes: "Latvija pārdevusi mazu pilsētu Krievijai!!"

Tas ir normāli?? Krieviem pārāk maza valstiņa - lai jau viņiem tiek "Skrunda"!!
Nezinu gan kā tas jāsaprot, bet esmu pabijis Skrundas militārajā kompleksā meklējot geocache slēpni un zinu ka tā bāze ir diezgan liela un ja krievi atpērk savas militārās bāzes citu valstu teritorijās tad tas neko labu neliecina...
Skrundieši protams priecīgi - "Būs darbs!", viņi saka, bet vai gadījumā drīz nevarētu būt tā, ka Latvijas teritorijā parādas kautkādi brūni pleķi ar uzrakstu "Krievija"???

Skatoties google kartē varam redzēt, ka 

dažas vietas latvijā jau gandrīz kļuvušas par krievu impērijas sastāvdaļu!
Lai palielinātu bildi, lūdzu nospiest uz tās...
(Jaunciems)

Nesaprotot, kas notiks tālāk nostrādāju maiņas abos darbos un ar 

kolēģiem no kafenes aizgājām iedzert pa aliņam...

6. februāris - PIEDOD

Šodien strādāju kafenē un darba laikā man viens kolēģis iedeva saldējuma kokteili... Tā forši - uzreiz smaids sejā un lielāks prieks strādāt. Sapratu, ka ja es vairāk priecātos par mazajām lietām kas ar mani notiek tad noteikti būtu priecīgāks visu laiku! ;) Vankūverā dzīvojot var dzirdēt "paldies" un "atvaino" miljons reižu dienā, un kad pats sāk lietot šos vārdus biežāk (miljons reižu dienā) tiem itkā pazūd vērtība, bet tā tikai liekās, jo zemapziņā šie vārdi diezgan ietekmē. Piemēram ja kāds skytrainā uzgrūžas virsū un nepasaka "sorry" tad uzreiz liekas "ārprāts -  kāds nepieklājīgs ķīnietis!!", bet ja viņš pasaka "sorry" tad liekas, ka tas nemaz nebija nepieciešams, jo katram tā varēja gadīties - tas tak ir sabiedriskais transports! Un nekāda dusma pēc šī vārda atvaino neparādas. Arī dzirdot šo vārdu miljons reižu dienā.

Tas nu bija mazliet par "piedod" un "paldies", bet nejau ar to šī diena man palikusi atmiņā...

Pie mums šodien bija uzaicināti Raivo un Valdis. Ar viņiem arī patusējāmies, uzpīpējām ūdenspīpi un parādīju viņiem kas ir geocachings. Naktī aizgājām uz parku, kurš atrodas otrpus ielai un viņi atrada divus slēpņus. Tagad jau arī viņiem geocachings kļuvis par hobiju. Es tik nopriecājos, ka pasaulē vel par diviem saslimušiem cilvēkiem vairāk... Ja tā padomā tad par geocach esmu tik daudziem pastāstījis, ka man liekas sanāk vairāk kā 20 - cilvēki un aptuveni 1/4 jau ar to ir saslimusi tā nopietnāk... :)

Arī man laikam jāsaka "PIEDOD" pirmkārt sev un otrkārt dažiem cilvēkiem par to ka neesmu sarakstījis savus notikumus vankūverā. Daudz citas lietas darāmas un nav visam laika... ;(