Olimpiskais Geo events

20. februārī  (laikā kad olimpieši sviedriem līstot cīcījās par medaļām) mums bija maza geocache sanākšana starp olimpisko ciematiņu un pilsētas centru. Tā nu satikāmies ar Vankūveras geocacheriem un papļāpājām. Bija arī viens čalītis no eiropas, tik vairs neatceros kuras valsts, bet neskatoties uz to, sanāca, ka esam no vistālākās valsts! :) 

Skats uz pilsētu...

Skats uz tiltu, un ja pievērš uzmanību tilta apakšai tad var redzēt konstrukciju, kas paredzēta lai leļautu laivām iebraukt pie olimpiskā ciemata un olimpisko spēļu norises vietām...

Eventa organizātori un daži dalībnieki...

Kā parasti ieradāmies ar nokavēšanos tapēc nesanāca iekļūt kopbildē!

Olimpiskais geocoins...

Vienritenis

Mazs atskats uz notikušo dažus mēnešus atpakaļ! ;)

Bij tāds interesants gadījums, ka man nejauši ienāca prātā iemācīties braukt ar vienriteni. Nopirkt to nav sevišķi grūti un dārgi (20 Ls). www.Craigslist.ca visu var atrast. Tā nu nopirku vienriteni un dažu dienu laikā iemācījos ar to braukt. Sākums gan nebija viegls taču ja ir laba līdzsvara izjūta tad nekas nav neiespējams! :)

Mācīties vislabāk turoties ar vienu roku pie kādas stabilas sienas vai sētas un kad jau sāk pierast pie vienriteņa tad var lēnām laisties vaļā... 

Te nu es braucu! :)

Learning How to Ride a Unicycle

Tai pat tenisa laikumā kur mācījāmies braukt uzradās arī 2 citi - dīvaina paskata vīrieši (likās, ka geji un tādi paplukuši tā ka uz bezpajumtnieku pusi vilka) un puika, kuriem bija kautkāds dīvains verķis, kas līdzinājās skeitboardam, bet atšķirība bija tāda, ka tam četru riteņu vietā bija tikai 2 un vidū bija dīvains stiprinājums kas dēlim ļāva kustēties kā čūskai. Tā nu minūtes laikā iemācījāmies braukt arī ar šo verķi! ;) Kustības gan nelīdzinās ne snowboardam ne skeitboardam, bet ja māk ar tiem abviem braukt tad nav grūti iemācīties arī ar šo! ;)

Un atkal jauna lieta apgūta. ;) 

Esmu gandarīts ka iemācījos braukt ar vienriteni! :) Ne kurš katrs ar to māk pārvietoties! Tagad gan tam nolūzis pedālis, bet gan jau sataisīšu un šad tad pabraukāšu atkal! :)

8. februāris - Latvija pārdod skrundu krieviem!!

Šodien aizeju uz darbu un skat ko raksta avīzes: "Latvija pārdevusi mazu pilsētu Krievijai!!"

Tas ir normāli?? Krieviem pārāk maza valstiņa - lai jau viņiem tiek "Skrunda"!!
Nezinu gan kā tas jāsaprot, bet esmu pabijis Skrundas militārajā kompleksā meklējot geocache slēpni un zinu ka tā bāze ir diezgan liela un ja krievi atpērk savas militārās bāzes citu valstu teritorijās tad tas neko labu neliecina...
Skrundieši protams priecīgi - "Būs darbs!", viņi saka, bet vai gadījumā drīz nevarētu būt tā, ka Latvijas teritorijā parādas kautkādi brūni pleķi ar uzrakstu "Krievija"???

Skatoties google kartē varam redzēt, ka 

dažas vietas latvijā jau gandrīz kļuvušas par krievu impērijas sastāvdaļu!
Lai palielinātu bildi, lūdzu nospiest uz tās...
(Jaunciems)

Nesaprotot, kas notiks tālāk nostrādāju maiņas abos darbos un ar 

kolēģiem no kafenes aizgājām iedzert pa aliņam...

6. februāris - PIEDOD

Šodien strādāju kafenē un darba laikā man viens kolēģis iedeva saldējuma kokteili... Tā forši - uzreiz smaids sejā un lielāks prieks strādāt. Sapratu, ka ja es vairāk priecātos par mazajām lietām kas ar mani notiek tad noteikti būtu priecīgāks visu laiku! ;) Vankūverā dzīvojot var dzirdēt "paldies" un "atvaino" miljons reižu dienā, un kad pats sāk lietot šos vārdus biežāk (miljons reižu dienā) tiem itkā pazūd vērtība, bet tā tikai liekās, jo zemapziņā šie vārdi diezgan ietekmē. Piemēram ja kāds skytrainā uzgrūžas virsū un nepasaka "sorry" tad uzreiz liekas "ārprāts -  kāds nepieklājīgs ķīnietis!!", bet ja viņš pasaka "sorry" tad liekas, ka tas nemaz nebija nepieciešams, jo katram tā varēja gadīties - tas tak ir sabiedriskais transports! Un nekāda dusma pēc šī vārda atvaino neparādas. Arī dzirdot šo vārdu miljons reižu dienā.

Tas nu bija mazliet par "piedod" un "paldies", bet nejau ar to šī diena man palikusi atmiņā...

Pie mums šodien bija uzaicināti Raivo un Valdis. Ar viņiem arī patusējāmies, uzpīpējām ūdenspīpi un parādīju viņiem kas ir geocachings. Naktī aizgājām uz parku, kurš atrodas otrpus ielai un viņi atrada divus slēpņus. Tagad jau arī viņiem geocachings kļuvis par hobiju. Es tik nopriecājos, ka pasaulē vel par diviem saslimušiem cilvēkiem vairāk... Ja tā padomā tad par geocach esmu tik daudziem pastāstījis, ka man liekas sanāk vairāk kā 20 - cilvēki un aptuveni 1/4 jau ar to ir saslimusi tā nopietnāk... :)

Arī man laikam jāsaka "PIEDOD" pirmkārt sev un otrkārt dažiem cilvēkiem par to ka neesmu sarakstījis savus notikumus vankūverā. Daudz citas lietas darāmas un nav visam laika... ;(

5. februāris - Olimpiskā nakts kustība...

Nezinu vai tapēc, ka piektdiena, vai tapēc ka olimiskās spēles tuvojas un pilsētā jau sabraukuši viesi, bet pēc nostrādātās nakts maiņas, kura beidzās divos naktī,  kafenē es braucu mājās ar autobusiem, un biju šokā ka tie ir TIK pilni. Vienā autobusā kurš naktīs kursē ik pa puss stundai, netika iekšā cilvēki. Es biju pēdējais, kurš iespraucās... (Tapēc ka tik tievs laikam! :D ) Kad tiku iekšā redzēju ka autobus ir pilns jautru cilvēku, kuri dzied un svin. Viens čalīts ar pilnīgi nobļautu balsi izskatījās pēc veca amerikāņu jūrnieka, kurš visu laiku nu nežēlīgi skaļi dziedāja divas rindiņas no kautkādas jūrnieku dziesmas! Bij smieklīgi! :)

Pa dienu atkal dabūjām maizi no kaimiņienes - nu jau ir tā ka viņu nevar iestūķēt ledusskapī un arī mutē vairs ne!! :D Darbā vel dabūju saldējumu un hotdogu un iemācījos vienu svarīgu lietu, kuru nekad nedrīkst aizmirst:

Dienas atziņa:

Ja pavārs piedāvā ēst, tad nekādā gadījumā nevajag atteikt! Pavāri tomēr māk gatavot! :D

Dienas mirklis:

4. februāris - darba diena...

Šodien strādāju abos savos darbos - pa priekšu kopu dārzu un pēc tam samazgāju netīros traukus! :D Jautra diena, kura sākās 9 un beidzās 11:30. Nogurums mazliet bija, tomēr autobusā paspēju noķert vienu kadru...

Vairāk komentāru šai dienai nav! :P

3. Februāris - Diena, kad uzliku savu geocache punktu...

Diena, kad uzliku savu geocache punktu vienā no skaistākajām vietām vankūverā...

Tā, kā vienu no manis uzstādītajiem punktiem apstiprināja, bet otru ne, tad nācās mainīt atrašanās vietu un izlēmu to novietot Stenlija parka stūrī, punktā no kura var redzēt pārdaugavu (tā mēs dēvējam North Vancouver), Vankūveras centru, Lions Gate Bridge, parku ar indiāņu totēmiem, bāku (Brockton Point Lighthouse), kā arī dzeltenas sēra kaudzes (yellow piles of sulphur) un dažkārt akmeņogles kuras atrodas pārdaugavā.
Tā tad nu bija vieta kur uzstādīju savu punktu:
http://www.geocaching.com/seek/cache_details.aspx?guid=53886f2f-6956-4e3c-9763-44a3deca1fbb

Bet pa ceļam uz turieni redzējām mājas, kādas kādreiz bijušas North Vancouverā:

Vel atradām gaisa dārzu ar bampusiem un smuku strūklaciņu...

Nu un vel pa ceļam uz stenlija parku uzskrējām virsū šādiem te brīnumiem:

Ieejot parkā redzējām nezināmas izcelsmes putnu...

Un redzējām arī kaiju, kura bija noķērusi jūras zvaigzni...
(Jā nepārklausijāties - mums te ir jūraszvaigznes)

Nu jā - un vel uz ūdens bija uztaisīts bendzīna tanks laivām un lidmašīnām! Stilīgi ne?

Un ja kāds nezin ko es tur pa purviem un mežiem skaidu un meklēju tad lūk bilde ar geocache kastīti:

Geocaching esot pasaulē dārgākais hobijs, jo cilcēki izmanto miljoniem vērtus satelītus lai atrastu purvos noslēptas burciņas! :D Man patīk!