Darbs Vankūverā...

Esam nodzīvojuši Kanādā jau mēnesi un 20 dienas. Pa šo laiku esam sagaidījuši vel dažus latviešus un esam meklējuši darbu. Nonācām pie secinājuma, ka tas ka pirmajā mēnesī katru dienu meklējām darbu dažas stundas dienā bija bezjēdzīgi. Darbs ir jāmeklē no rīta un vakaros. Visi gan vel neesam atraduši darbus. Es esmu nostrādājis vienu dienu (5 stundas) vienā apģērbu veikalā, kurš atrodas milzīgā lielveikalā, un jau pirmajās15 minjūtēs sapratu ka tas nav priekš manis. Darbs ir tik garlaicīgs cik vien garlaicīgs var būt... Un visu dienu jāatrodas veikalā. Daudzi noteikti zin cik ļoti man "patīk"staigāt pa veikaliem un meklēt drēbes. Tagad man jāatrodas vienā veikalā vairākas stundas. Turklāt esmu strādājis tikai vienu dienu nedēļas laikā un nezinu kad būs jāstrādā nākamreiz... Grafiks vel neesot gatavs nākamajai nedēļai, bet neskatoties uz to manuprāt arī par 8$ h ir diezgan stulbi strādāt darbu kas nepatīk.Nu jā - meklēju citu darbu! Evai bijuši divi salīudzinoši labi darba piedāvājumi veikalos, no kuriem viens bijis kurpju veikals (meiteņu sapnis) un otrs elektonikas veikals, kurā pārdod arī telefonus, ko Eva jau iepriekš ir darījusi esot Latvijā. Nezinu uz cik intervijām viņa katrā vietā bijusi bet manuprāt daudz un visu laiku bija tāda sajūta ka darbs jau rokā bet nekā. Neviena no abām vietām nav atzvanījusi. Sākas mazliet stresiņš un depresija jo nauda tikai pazūd nevis ienāk. Arta (dzīvo ar mums kopā), itkā dabūjusi 3 pusslodzes darbus tajā pašā lielveikalā kur strādāju es un cer apvienot divus no tiem. Vienam veikalam jau atteica un tagad cerams sāks strādāt un varēs abus darbus apvienot. Ieviņa, kura atlidoja kopā ar savu draugu Tomasu tagad strādā uz trīsriteņiem vadājot cilvēkus pa pilsētu, un šodien dabūja velvienu pusslodzes darbu kafejnīcā. Tas riteņu darbs gan man liekas pārāk smags priekš meitenēm turklāt tagad gandrīz katru dienu līst lietus un lietus laikā braukt ir vel nepatīkamāk. Un jā pilsēta brīžim ir diezgan kalnaina un mīties kalnā ar diviem pasažieriem lietus laikā manuprāt ir reāli smagi... Pats gan to neesmu darījis bet cik saprotu tad Ieviņa ir apmierināta un kautkādi ienākumi viņai arī ir. Tomass gan darbu nav atradis un īsti par viņu neko nezinu bet cinu ka viņš meklē. Es domāju mainīt darbu un strādāt kautkur celtniecībā jo tur var nopelnīt divreiz vairāk nekā strādājot veikalā. Nezinu vai kas tāds sanāks bet nu gribētos pelnīt normālu naudu nevis minimumu. Cerēsim uz to labāko. Vel varu teikt ka uz normāliem amatiem liela daļa prasa kautkādas mandarīnu valodas zināšanas, kā arī pieredzi. Te pat viesmīlim vai apkopējam prasa pieredzi un šodien redzējām darba piedāvājumu kur jāstāda koki, bet pat tur vajadzīga pieredze. Mūsu CV jau ir mainīti neskaitāmas reizes un tagad jau jūtos kā emulators kurš spējīgs darīt visu... Daži Latvieši saka ka mēs mazliet nokavējām ar darba meklēšanu jo vajadzēja jau pašā sākumā atbraucot meklēt darbu. Mēs atbraucām kopā ar Bandžo - vienu latvieti un viņš sāka ar darba meklēšanu jau pašā sākumā un darbu atrada 7 minūtēs. Darbs arī tāds mazliet savāds jo neregulārs un tagad viņš liek flīzes ko pirms tam nebija darījis. tā ka darbu te var dabūt bet tas ir interesants process. Šodien bijām arī uz vienu vietu kur meklēja viesmīļus un Eva intervējās bet es gaidot dzirdēju ka 3 dienu laikā uz šīm intervijām nākuši aptuveni 300 cilvēku... Tā ka konkurence te ir... Par to kā mums ies tālāk sarakstīšu tiklīdz kas mainīsies tapēc par darbu pagaidām pietiek un pievērsīšos citām lietām...